Par pirmo paliekošo fotogrāfiju tiek uzskatīts attēls, ko 1826. gadā ar camera obscura iemūžinājis Nikefors Nīpss. Foto slēdža ātrums bija 8 stundas, līdz ar to fotogrāfijā redzams, kā saule apspīd ēkas no abām pusēm. Mākslinieks un fotogrāfs Frederiks Skots Ārčers bija neapmierināts ar kolodija zemo izšķirtspēju, vājo kontrastu un lēno slēdža ātrumu, tādēļ 1848. gadā izgudroja jaunu metodi, kas palielināja slēdža ātrumu fotografēšanas laikā līdz dažām sekundēm. Modeļiem, kam vajadzēja nekustīgi stāvēt desmit minūtes, fotografēšanās bija īsts pacietības pārbaudījums, taču tieši lēnā slēdža ātruma iespējas var radoši izmantot. Ieej speciālajā lēnā slēdža ātruma zīmēšanas telpā un paņem lampu. Kustinot to ekrāna priekšā, atstāsi gaismas nospiedumus. Zīmējums saglabājas pietiekami ilgi, ļaujot pabeigt visu bildi.